Ģeogrāfiskā karte - Gorontalo (Kota Gorontalo)

Gorontalo (Kota Gorontalo)
Gorontalo (id) ir pilsēta Indonēzijā, Sulavesi salas Gorontalo provinces centrs, Minahasas pussalā salas ziemeļaustrumos pie Tomini jeb Gorontalo līča. Pilsēta ir viens no islāma izplatīšanas centriem reģionā, tajā valdošās reliģiozitātes dēļ saukta par "Medīnas lieveni".

Vēsturiski Gorontalo (tolaik Hulontalo) izveidojās apmēram pirms 400 gadiem un ir viena no vecākajām Sulavesi pilsētām, izņemot Makasaru, Parepari un Manado. Tajā laikā Gorontalo kļuva par vienu no islāma izplatīšanās centriem Indonēzijas austrumos. Paralēli reliģijas izplatīšanai Gorontalo kļuva par izglītības un tirdzniecības centru apkārtējiem apgabaliem gan Sulavesi, gan tuvākajās mazajās salās.

Ap 1300. gadu izveidotā Gorontalo Sultanāta, kurš bija 17 ģimenes saitēm vienotu sultanātu alianse, centra atrašanās vieta ilgstoši bija Hulavas ciemats tagadējā Telagas rajonā, Bolango upes krastos. Saskaņā ar pētījumu, 1614. gadā tas tika pārcelts uz Dungingi tagadējās Gorontalo pilsētas teritorijā.

Sultāna Botutihes valdīšanas laikā šis karaļciems tika atkal pārcelts uz jaunu vietu mūsdienu pilsētas teritorijā. Tikai 1728. gada 18. martā tas tika noformēts par Gorontalo pilsētu oficiāli.

Pirms koloniālā perioda Gorontalo apkaimes pārvalde notika sīku sultanātu formā, kas vēlāk tika noregulēta saskaņā ar Gorontalo konstitucionālo paražu likumu. Šie sultanāti tika apvienoti ar nosaukumu "Pohala'a". Gorontalo rajonā bija pieci šādi pohala'a: Gorontalo (Hulontalo), Limboto, Suvava, Boalemo, Atingola. Gorontalo no tiem kļuva par lielāko un atpazīstamāko.

Nīderlandes koloniālās impērijas (16.—20. gadsimts) laikā nosaukums transformējās par "Gorontalo", kādu to pārņēmusi arī indonēziešu valoda.

1911. gadā Nīderlande sāka teritoriāli reformēt reģionu, un 1922. gadā tika izveidota Gorontalo province.

Otrā pasaules kara laikā rajonā aktīvi darbojās partizāni, kas cīnījās par Indonēzijas neatkarību. 1942. gada 23. janvārī viņi Nani Vartabones vadībā sagrāba Gorontalo un pasludināja no Nīderlandes neatkarīgu pašpārvaldi zem Indonēzijas karoga. Pēc mēneša reģionu sagrāba Japāna, arestējot separātistu vadību, kura atteicās tiem pakļauties.

 
Ģeogrāfiskā karte - Gorontalo (Kota Gorontalo)
Zeme (teritorija) - Indonēzija
Indonēzijas karogs
Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Tā atrodas uz 17 508 salām un ir pasaulē lielākā valsts, kas atrodas uz arhipelāga. Pēc iedzīvotāju skaita, kas ir vairāk kā 260 miljoni, Indonēzija ir ceturtā lielākā valsts pasaulē. Indonēzija ir republika, kurā tiek ievēlēts parlaments un prezidents. Indonēzijas galvaspilsēta ir Džakarta. Šī valsts robežojas ar Papua Jaungvineju, Austrumtimoru un Malaiziju. Vēl tuvākās aizjūras kaimiņvalstis ir Singapūra, Filipīnas un Austrālija, kā arī Indijai piederošās Andamanu un Nikobaru Salas. Indonēzija atrodas starp Kluso un Indijas okeānu. Valsts teritoriju šķērso ekvatora līnija.

Valsts ir bagāta ar dažādiem dabas resursiem. Tajā skaitā Indonēzijā ir lielas naftas un dabasgāzes atradnes gan sauszemē, gan jūrā, milzīgas mežu platības, kur var iegūt kokmateriālus, un dažādu derīgo izrakteņu atradnes, piemēram, alvas, niķeļa un vara atradnes.
Valūta / Valoda  
ISO Valoda
EN Angļu valoda (English language)
ID Indonēziešu valoda (Indonesian language)
JV Javiešu valoda (Javanese language)
NL Nīderlandiešu valoda (Dutch language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Malaizija 
  •  Austrumtimora 
  •  Papua-Jaungvineja 
Administrative Subdivision
Pilsēta, Ciems,...